Bondjoû! Laipni lūgti Bondjoû!

Laipni lūgti šajā uzlabotajā sarunu ceļvedī. Mēs esam izmantojuši praktisku pieeju, lai palīdzētu jums ātri apgūt valodas pamatus. Iesakām sākt ar praktisku vārdu un izteicienu iegaumēšanu, kurus varēsiet lietot ikdienā mājās un kuri vēlāk noderēs, ja vēlēsieties integrēties Valonijā, . Vārdu - piemēram, skaitļu - izrunāšana skaļi ir labs vingrinājums, ko var veikt jebkurā diennakts laikā. Tas palīdzēs jums pierast pie valodas skanējuma.

Valoniešu valoda: vēsturiska valoda ar humoru un tautas gudrību.

1. Valoņu valodas vēsture un izcelsme

Valoniešu valoda ir romāņu valoda, kurā galvenokārt runā Valonijā, franču valodā runājošajā reģionā Beļģijas dienvidos. Tai ir latīņu izcelsme, un tā, tāpat kā franču valoda, ir cēlusies no galormāņu valodas. Gadsimtu gaitā valoņu valoda ir piedzīvojusi dažādas ietekmes, tostarp ģermāņu un ķeltu valodu, kā arī vietējo dialektu ietekmi. Valoniešu valodu ir spēcīgi ietekmējusi Beļģijas vēsture, kuras kultūra ir garšīgs tradīciju un svešzemju ietekmju sajaukums. Tātad, vai esat gatavi doties lingvistiskā un humoristiskā ceļojumā pa valoņu valodas niansēm?

2. Valoņu valodas pašreizējā situācija un īpatnības

Valoniešu valodai ir raksturīga liela dialektu daudzveidība, un reģionālās variācijas dažkārt ir diezgan izteiktas.
Šīs variācijas ir sagrupētas četros galvenajos apgabalos: rietumu valoņu valodā (Karolorēžene), centrālajā valoņu valodā (Namurois), austrumu valoņu valodā (Ljēža) un dienvidu valoņu valodā (Luksemburgas prov.).
Tāpēc nebrīnieties, ja dzirdēsiet, ka valoņu valodā runājošie dažādās pilsētās izsakās atšķirīgi - tas vienkārši ir valoņu valodas šarms! !

Valoniešu valoda izceļas arī ar atšķirīgu izrunu un specifisku vārdu krājumu, kas padara to par patstāvīgu valodu. Tā ir slavena ar savu skanīgo akcentu un sintaksi, kas dažkārt var šķist dīvaina. franču valodas runātāji. Tomēr valoņu valodā ir saglabājušies daudzi latīņu valodas aspekti, tāpēc tā ir pazīstama valoda romāņu valodu cienītājiem. Tāpēc nevajag panikot, nekad nav par vēlu sākt mācīties valoņu valodu un tās nianses!

3. Valoniešu valoda un humors: neatdalāms duets

Valoniešu valoda bieži tiek asociēta ar humoru un draudzīgumu. Patiešām, valoņu valoda ir devusi daudzus rakstniekus, komiķus un humoristus, kuri ir izmantojuši tās savdabīgo, gleznaino pusi. No kafejnīcu teātru izrādēm līdz viena cilvēka šoviem, dziesmu autoriem un dzejniekiem - valoņu valoda vienmēr ir bijusi auglīga augsne humora un ņirgāšanās izpausmēm.

Valoniešu valodā tiek izmantoti arī daudzi populāri izteicieni un sakāmvārdi, kas atspoguļo Valonijas iedzīvotāju gudrību un humoru. Tāpēc, ja vēlaties pilnībā izprast un novērtēt valoņu humoru, ir pienācis laiks ienirt šajā daudzpusīgajā valodā. Galu galā, kā saka valoņu sakāmvārds:"Creûre, c'èst dèdjà k'mincî" (ticēt jau nozīmē sākt). Un kā pierādījumu šīs valodas izsmalcinātībai jūs varat sastapties arī ar šādu variantu:"Cwèrî, c'èst dèdjà k'mincî"(meklēt jau nozīmē sākt).

Kāpēc šodien runāt valoņu valodā?

Valoniešu valoda nav muzeja valoda: tās runātāji ir no Ljēžas līdz pat ASV!

Valoniski galvenokārt runā Luksemburgā (izņemot Gaumas un Arlonas provinces), Namūrā, Ljēžā, Brabantes Valonā un Šarleruā, kā arī Hainautas austrumos. Valoniski runā arī Francijā, īpaši Ardēnos.

Un, lai gan tas varētu šķist pārsteidzoši, langue d'oïl runā arī ASV, Zaļajā līcī un Viskonsīnā. Un tā tas ir bijis jau kopš 19. gadsimta!

Kā es varu pareizi izrunāt?

Izmantojot vienotu valoņu valodu, kas ir kopīga rakstības sistēma starp iepriekš minētajām valodām, visi valoņu valodas vārdi tiek rakstīti vienādi. To izruna dažādos reģionos ir atšķirīga. Tomēr šī rakstības sistēma nav vienāda ar pareizrakstības sistēmu. mēs esam izvēlējušies šeit, jo tas neatspoguļo valoņu valodas runātāju faktisko praksi, kurus bieži vien mulsina pārformulējums.

Šeit izmantotā ortogrāfiskā sistēma ir Fellera sistēma.
Tās pamatā ir fonētiskās un analogās iezīmes, kas ļauj lasīt un rakstīt bez ilgstošas grafiskās apmācības.

Svarīgas iezīmes ir cirkumfleksa akcenta lietošana, lai atzīmētu skaņu pagarināšanu, "minūtes" (') lietošana, lai norādītu uz burta izrunu vārda beigās (piemēram, li nut' - nakts, vai li song' - asinis), un visu līdzskaņu dubultošanu, kas netiek izrunāti, atcelšana (piemēram, tiek saglabāta dubultā n, lai atzīmētu nazalizāciju - ( annêye, saminne).

Jāuzmanās pagarināt skaņas ar cirkumfleksa uzsvaru, nevis ar pārējiem, lai izvairītos no nozīmes sajaukšanas (sk. skaidrojumu sadaļā Alphabet wallon ar piemēru messe / mêsse).

Jāuzmanās arī neizrunāt burtus, kas ir gramatisku iemeslu dēļ (piemēram, -s daudzskaitļa locījumā), un tikai tos, kas apzīmēti ar minūti.

Visbeidzot, jāuzmanās no līdzskaņu atkārtošanas, kas maina izrunu.

Visbeidzot, h tiek sistemātiski izsaukts, un tā ir būtiska iezīme, kas palīdz nodrošināt pareizu izrunu. Piemēram: ouh (durvis), pèhon (zivs). Ja h netiek izrunāts, tas netiek rakstīts (piemēram: l'eûre - stunda).

Valoniešu valodas alfabēts

Valoņu valodā (langue d'oïl) izmanto tādu pašu alfabētu kā franču valodā.

Turklāt burti tiek izrunāti vienādi, izņemot "w" un "y". Pirmais no tiem tiek saukts wé, nevis "dubultā V". Otrais burts tiek saukts "yod". Turklāt valoņu alfabētam ir vēl viena īpatnība: apaļā galviņa tiek lietota tikai virs burta "a" (å). Piemēram: Årdene.

Turklāt cirkumflekss virs patskaņiem izsaka vārdu izrunas garumu; vienlaikus tas ļauj atšķirt divus homonīmus. Piemēri: messe (masa) un mêsse (kungs).

Ņemiet vērā, ka x nepastāv un vienmēr tiek aizstāts ar -ks- vai -gz-. Tas to atšķir no pārveidojuma, kas to izmanto, lai atzīmētu, piemēram, atvērtā h izrunu (un rada grūtības lasītājam tā rakstībā).